Mīti par svara zaudēšanu

Kad runa ir par svara zaudēšanu, mēs bieži vien paļaujamies tikai uz informāciju, kas ir no interneta. Ziņas ir izmētātas visos sociālajos tīklos, turklāt visi, kas kaut nedaudz kaut ko nojauš par svara zaudēšanu, cenšas ieteikt pašu labāko un iespaidīgāko līdzekli šajā cīņā. Ir ļoti viegli atrast dažādus svara zaudēšanas padomus, bet noteikt, vai tā ir patiesība vai mīts ir diezgan nereāli. Tu lasi padomus, kas ir viens pret otru pilnīgā pretrunā, dažkārt arī smieklīgi un pilnīgi neticami licuadora. Izstāstīšu dažus svara zaudēšanas mītus, kuri ir pētniecības ceļā atmaskoti kā nepatiesi.

1. mīts – Jo mazāk tu sver, jo veselāks esi
Skaitlis uz svariem nedefinē tevi un ne vienmēr atspoguļo, cik veselīgs esi. Svara samazināšanas process ir kas vairāk kā samazināt skaitļus uz svariem. Ja tu ēd veselīgi un regulāri nodarbojies ar sportu, tad var rasties arī neliels svara pieaugums, jo muskuļu masa palielinās. Muskuļi ir blīvāki kā tauki un aizņem mazāk vietu organismā. Tas nozīmē, ka tu vari zaudēt taukus, bet tā vietā iegūt muskuļu pieaugums, vienlaikus saglabājot to pašu svaru.

2. mīts – Dienā drīkst apēst tikai 1200 kalorijas
Lai gan kaloriju skaitīšana ir svarīga lieta, kad mēģini nomest lieko svaru, tomēr tas nenozīmē, ka vajadzētu sevi ierobežot ar 1200 kalorijām, kas bieži vien ir tikai maģisks skaitlis. Ikvienam cilvēkam vielmaiņas līmenis ir atšķirīgs, kas nozīmē, ka arī ātrums, kādā tiek sadedzinātas kalorijas ir atšķirīgs. Cilvēkiem, kuriem ir vairāk muskuļu masa, vielmaiņa notiek ātrāk nekā cilvēkiem ar lieko svaru. Un tā kā ķermeņa svars arī katram cilvēkam svārstās, tad nepieciešamā kaloriju summa arī ir unikāla katram atsevišķi. Tas nozīmē, ka nav noteikts viens kopīgs skaitlis kaloriju, uz ko būtu jātiecas, esot diētā.

3. mīts – No ēdienkartes nepieciešams izņem konkrētas pārtikas grupas
Ogļhidrāti ir viena no galvenajām uzturvielām, kas mūsu ķermenim ir nepieciešams, lai pilnvērtīgi darbotos. Tie nodrošina organismu ar enerģiju, var samazināt risku saslimt ar kardiovaskulārām slimībām, un arī sniedz palīdzību svara kontrolēšanai. Ogļhidrāti ir daudz pārtikas produktu sastāvā, ne tikai maizē, bet arī augļos un dārzeņos. Tātad, atbrīvojoties no ogļhidrātiem, nav iespējams zaudēt svaru pilnībā. Tas, ka ierobežo sevi pārāk, vēlāk nāks atpakaļ divkārši un novedīs pie pārēšanās. Tāpēc, viena šķēle picas vai gabals kūkas nenāks par ļaunu, lai pamierinātu alkas pēc kā garda.

4. mīts – Tu vari ēst jebko, ja vien nodarbojies ar sportu
Sportojot un nodarbojoties ar dažādiem vingrinājumiem ir būtiska daļa svara zaudēšanas procesā. Taču tas ir mīts, ka tu vari sportot stundām ilgi, izsvīst visu lieko un pēc tam kārtīgi pieēsties. Tu nevari gaidīt, ka ķermenis paliks skaistāks, ja tikai nodarbosies ar sportu. Svara zudums nozīmē 75% veselīga ēšana un tikai 25% sporta vingrinājumi. Ir svarīgi domāt par fiziskām aktivitātēm, taču vēl svarīgāk ir piedomāt pie visa, ko liec mutē.

5. mīts – Viss, kas ir marķēts ar “diētisks”, “dabīgs” un “nesatur taukus” ir veselīgs
Tirdzniecības nozarē reklāma ir viens no gudrākajiem veidiem, lai pārliecinātu cilvēku iegādāties kādu preci. Kad runa ir par pārtikas produktiem, uzņēmēji bieži vien pievēršas tieši iepakošanai, kas paredzēta veselīgā dzīvesveida uzturētājiem, pat tad, ja prece nemaz nav tik veselīga. Patiesībā, pētījumos konstatēts, ka diētiskie sodas dzērieni var veicināt lielāku tauku uzkrāšanos uz vēdera daļas kā parastie dzērieni.

6. mīts – Jāēd trīs reizes dienā
Pastāv plašas diskusijas par to, cik būtu nepieciešamas ēdienreizes dienas laikā. Atbildes variē no trijām līdz pat sešām ēdienreizēm dienā. Eksperti uzskata, ka nav svarīgi, cik reizes dienā tu ēd licuadoras precios, bet gan cik kalorijas patērē. Tu vari ēst daudz reizes dienā, bet neviena no tām nevar izraisīt pārēšanos. Ja iztiekot tikai ar trīs reizēm dienā, pirmajā vai otrajā reizē sajutīsi, ka maltīte bija par mazu, tad viennozīmīgi nākošajā ēdienreizē pārēdīsies divkārši. Ēdienam ir jābūt sabalansētam, lai nerodas bada un pārēšanās sajūta.

Kuģniecības bizness Latvijā šogad

Ja uz kuģniecības nozari un biznesu Latvijā skatāmies ilgtermiņa perspektīvā, tad diemžēl jāatzīst, ka šī nozare vairs nav ar tādu pievilcīgas faktoru kā tas bijis agrāk. Viens no iemesliem ir tāds, ka kuģniecības nozares biznesa vienību vērtība aktīvos ir kritusies. Gan Latvijā zināmākais nozares uzņēmums A/S “Latvijas Kuģniecība” , “totalizators“, gan pati nozare kopskatā ir tikusi pakļauta tādiem ekonomiskiem un ģeopolitiskiem pasaules līmeņa procesiem, kas ir bijuši svārstīgi un nestabili, radot aizvien jaunus un iepriekš neparedzētus izaicinājumus biznesā. Valda uzskats, ka pasaules valstīm un Eiropas Savienībai kā organizācijai būtu jārūpējas par to, lai nozarei saistošie likumi un organizāciju un valstu pieņemtie lēmumi spēti būt labvēlīgi kā individuālā biznesa veicējiem, tā visai kuģniecības nozarei, neradot nevajadzīgas un neadekvātas izmaksas un dažādus birokrātiska rakstura šķēršļus. Jāļauj ar pašu kuģniecības uzņēmējdarbību nodarboties tieši uzņēmumiem, neiesaistoties tās “virtuvē” un pārspīleti koriģējot tās darbību. Šobrīd A/S “Latvijas Kuģniecība” var lepoties ar to, ka ir starp pasaules tirgus lielākajiem kuģu īpašniekiem kategorijās vidējai izmērs un parocīgie tankkuģi. Papildus šiem segmentiem vel klāt pieskaitāms veikto naftas produktu pārvadājumu skaits un apmērs, arī šajā kategorijā minētais Latvijas uzņēmums starp līdzīgām biznesa vienībām Ziemeļeiropā atrodas vienā no vadošajām pozīcijām. Tomēr, pat ņemot vērā šos faktus, pagājušajā gadā un arī šogad kuģniecības uzņēmums ir saskāries ar neskaitāmiem izaicinājumiem savā biznesa vidē. Kā dažus no šiem izaicinājumiem var minēt kravu pārvadājumu likmju krišanos, eiro valūtas vērtības kopējo samazināšanos pasaules tirgū, kā arī pārāk lielo piedāvājumu ar kuģu kravu pārvadātājiem visās pasaules jūrās, kas spēj novest kuģniecības uzņēmumus pie cīņas par katru nozarē esošo klientu un / vai pārvadājamo kravu. Arī tādi globāli izaicinājumi kā svārstības naftas cenās un sarežģījumi ģeopolitiskajā situācijā. Šie ir problemātiskie faktori ir tie, ar kuriem uzņēmuma vadība saskaras diendienā. Neskatoties uz pieminētajām grūtībām, A/S “Latvijas Kuģniecība” turpina darboties arī pie flotes paplašināšanas savā meitasuzņēmumā “LSC Shipmanagement”, kura tehniskajā pārraudzībā šobrīd atrodas sešpadsmit A/S “Latvijas Kuģniecība” kuģi un vēl septiņi citi.

Uzņēmums citu ūdens transportēšanas uzņēmumu vidū spēj sekmīgi sacensties, jo turpina piedāvāt savus pakalpojumus atbilstoši augstajiem standartiem vides aizsardzības jomā, papildus domājot par to, lai krava tiktu nogādāta laikā un atbilstoši visām klientu noteiktajām prasībām. Kā tālākās attīstības iespējas uzņēmumā tiek noteikta esošās flotes papildināšana ar jauniem kuģiem. Uz doto brīdi A/S “Latvijas Kuģniecība” flotes vecums vidēji ir aptuveni deviņi gadi, un tās kuģi var būt lietojami teju 15 gadus. Uzņēmums pastāvīgi domā par to, kā tieši vislabāk spēt modernizēt un atjaunot flotē esošos kuģus, jo tehniskā un darbinieku kapacitāte uzņēmumā var apkalpot līdz pat 36 kuģiem vienlaikus. Uzņēmums var lepoties, ka tā flotes kuģi jau šodien apkalpo spelu automati naftas produktu nozares lielākos uzņēmumus, kā piemēram, “Shell” un “British Petroleum”, cerot nākotnē piesaistīt tankkuģus arī no tāda uzņēmuma kā “Vitol”, nodrošinot tam ķīmisko vielu un naftas produktu pārvadājumus. Zīmīgi, ka vel tikai vasarā A/S “Latvijas kuģniecība” saņēma zelta kategorijas novērtējumu Ilgtspējas indeksā, kas papildus garantēja tiem arī balvu un “Ģimenei draudzīga komersanta” statusu. Papildus jāmin, ka Ilgtspējas indeksā uzņēmums piedalās tikai otro gadu un jau var lepoties ar tādiem panākumiem, pirmajā gadā iegūstot balvu sudraba kategorijā. Šādā veidā uzņēmums spēj apliecināt, ka savā nozarē pieder pie tiem uzņēmumiem, kas spēj demonstrēt caurskatāmību un atklātību darbības procesos un pieņemtajos lēmumos, esot korporatīvi atbildīgiem.

Kā nodokļu izmaiņas ietekmēs mazo biznesu

Latvijā viens no pēdējā gada laikā visapspriestākajiem notikumiem un tematiem noteikti ir Mikrouzņēmumu nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu izmaiņas. Līdz ar pieņemtajām izmaiņām VSA “aliexpress” obligātajās iemaksās nākamajā gadā tiks it kā nodrošināta lielāka sociālā aizsardzība darbiniekiem.

Tomēr šeit iespējams arī otrādi darbojošs scenārijs, kur pie kombinācijas ar noteiktu skaitu darbinieku un apgrozījumu sociālās iemaksas var pat sarukt un palielināsies uzņēmumam noteiktie nodokļu izdevumi. Finanšu ministrija no savas puses argumentē, ka šo izsludināto izmaiņu galarezultātā darba ņēmēju kopējā sociālā aizsardzība tikai pieaugs, tomēr privātie uzņēmēji pauž bažas, ka paredzētās nākamā gada izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā praksē ir vairāk matemātiskas, nekā ideoloģiskas. Latvijā esošajiem mikrouzņēmumiem, kuriem ir vidēji liels apgrozījums un algoto darbinieku skaits ir aptuveni trīs un mazliet vairāk, būs jāsaskaras ar pieaugumu ikmēneša nodokļu maksājumos. Tanī pašā laikā uzņēmumi, kuriem būs mazāk par trīs darbiniekiem varētu pat iegūt pozitīvu gala efektu.

Sabiedrībā valda uzskats, ka Mikrouzņēmumu nodokļa režīms spēja palīdzēt zināmai daļai uzņēmumu iznākt no pelēkās (nodokļu nemaksāšanas) zonas un kļūt par godīgiem valsts nodokļu maksātājiem. Tāpēc tagad aktuāli paliek tas, vai minētās izmaiņas ar nodokļa režīma likvidēšanu šos pašus uzņēmumus nepiespiedīs atgriezties ēnu zonā, atsākot maksāt aplokšņu algas. Finanšu ministrijas pārstāvji atzīst, ka vēl joprojām pastāv lieli ēnu ekonomikas riski tieši mazo saimniecisko uzņēmumu darbības zonā. Tomēr viņi vienlaikus arī uzsver, ka šeit ir liela sabiedrība daļa – teju 100 tūkstoši darbinieku, kuru riski par sociālu nodrošinātību nākotnē dēļ Mikrouzņēmumu nodokļa sociālo iemaksu neveikšanas ir lieli. Finanšu ministrija norāda arī uz tādu faktu, ka līdz ar ikgadējo minimālās algas apmēra palielināšanu, ir vērojama sekojoša tendence – kad palielinās to darbinieku skaits, kuri stādā nepilnu darba slodzi, un rada aizdomas, ka darba devējs un darba ņēmējs ir noslēguši vienošanos, lai minimizētu nodokļu maksājumus un daļu algas maksātu aploksnē. Dažādi finanšu eksperti piekrīt viedoklim, ka nodokļu režīms nedrīkst tikt pārdalīts naudas izteiksmē uz kāda cita rēķina, piemēram, gadījumā, kad bizness ietaupa no darbiniekiem paredzētajiem sociālo garantiju līdzekļiem. Visprecīzāk būtu formulēt, ka šobrīd uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā ir nepieciešams vienkāršas struktūras un stabils nodokļu režīms, tas nozīmē, ka nodokļu režīmu nav veselīgi mainīt katru gadu vai katru otro gadu, nedodot iespēju uzņēmējiem veikt ilgtermiņa finanšu plānošanu. Un ja būtu nepieciešams veikt korekcijas šādos nodokļu likumos, tad tām nevajadzētu stāties spēkā ātrāk kā pēc diviem vai vēl vairāk gadiem, lai būtu pietiekami daudz laika adaptēties jaunajiem apstākļiem.

Nav nekāds noslēpums, ka pārlieku sarežģīta, nesaprotama un neskaidra nodokļu sistēma ir viens no faktoriem, kas veicina ēnu ekonomiku, jo šāda nodokļu sistēma regulāri tiek mainīta un radot tikai lielāku neskaidrību un neuzticēšanos valstij. Vairāki Latvijas uzņēmēji piekrīt viedoklim, ka iepriekš spēkā esošais mikrouzņēmumu režīms veicināja uzņēmēju iznākšanu no ēnas zonas un palīdzot izveidot ērtu un saprotamu regulējumu maziem uzņēmumiem. Šie uzņēmumi varēja maksāt nodokļus no uzņēmumā esošā faktiskā apgrozījuma, tas bija viegli administrējams un ērts pasākums. Uzņēmēji argumentē, ka cilvēki parasti uzsāk savas gaitas uzņēmējdarbībā, lai īstenotu sen izsapņotu sapni, kas ir ne tikai saistīts ar savām prasmēm vai hobijiem, bet ar vēlmi strādāt un maksāt nodokļus savā valstī un celt tās vārdu pasaulē. Tomēr šobrīd tik ļoti mainīgā nodokļu politika rada uzņēmējdarbībai nelabvēlīgu vidi.

Pazīmes, kas liecina, ka tu varētu būt uzņēmējs

Uzņēmēji pavisam noteikti ir unikāla cilvēku grupa. Viņi ne tikai domā savādāk, viņi arī rīkojas savādāk. Viņi izmanto savas personības iezīmes, ieradumus un domāšanas veidu, lai nāktu klajā ar idejām planšetdatori, kas reizēm robežojas starp īstu ārprātu un ģēnija izgudrojumu. Bet tikai tāpēc, ka tu esi oriģināls domātājs un nāca klajā ar kādu ideju, lai, piemēram, aizstātu automašīnu degvielu ar kaut ko labāku, tomēr nenozīmē, ka no tevis sanāktu arī labs uzņēmējs. Ja tomēr prāto, vai no tevis iznāktu uzņēmējs, ir vērts palūkoties uz īpašībām, kas lielākā mērā raksturīgas uzņēmējiem. Tev var nepiemist visas šīs īpašības vai prasmes, bet, ja tev ir vismaz kāda no tām, tas jau ir diezgan labs rādītājs. Tātad – pazīmes, kas liecina, ka tu varētu būt uzņēmējs:

– Tu nāc no ģimenes, kur neviens nav strādājis kāda cita labā. Tavi vecāki strādāja paši sev. Lai gan šī varētu arī nebūt taisnība pilnīgi visiem uzņēmējiem, tomēr daudziem no tiem ģimenē viens vai abi vecāki ir bijuši pašnodarbināti.

– Tu vienmēr esi bijis draņķīgs darbinieks un, iespējams, atlaists vairāk nekā tikai vienu reizi savā mūžā. Neuztraucieties, tu tāds neesi vienīgais. Neuzskati to par zīmi, ka esi slikts cilvēks. Tāds, iespējams, ir tavs DNS – nevis pakļauties, bet pakļaut. Tu vienmēr pretojies vadībai, tas ir viens no iemesliem, kāpēc tev ir tik grūti noturēties par darbinieku vienā darba vietā ilgstoši.

– Tu esi pašpārliecināts. Vai esat kādreiz saticis uzņēmēju, kurš ir pesimistisks vai ar uz sevi vērstu riebumu? Galu galā, ja tev nav uzticības pašam sev, kā citi varēs tev noticēt? Lielākā daļa uzņēmēju ir ļoti optimistiski par lietām sev apkārt.

– Tev patīk veselīga konkurence un labam pretiniekam esi gatavs zaudēt. Tu vienmēr zini, ka vari darīt kaut ko labāku par to, kas pārvērties par neveiksmi.

– Tev nepatīk “Status Quo” (no latīņu valodas “pašreizējās, spēkā esošā situācija”). Tu esi cilvēks, kurš vienmēr apšauba, kāpēc cilvēki dara lietas tieši tā un ne savādāk. Tu centies lietas darīt pēc iespējas labāk un esi gatavs rīkoties, lai mainītu apstākļus ap sevi.

– Tu uzskati, ka ir vairāk nekā tikai viena definīcijai par darba drošību: Tu saproti, ka tavs darbs var būt drošs tikai tad, kad pats to vari kontrolēt, nevis paļaujoties uz savu vadītāju, kurš tik pat labi varētu sagraut tavu karjeru pēc vienas neveiksmīgas kļūdas izdarīšanas.

– Tu esi kaislīgs. Būs reizes, kad tu pavadīsi pārāk daudz laika smagā darbā, kurā nenopelnīsi nevienu pašu eiro. Taču tava kaislība pret to, ko tu dari, virzīs tevi uz priekšu.

– Tev ir spēja radīt mazticamas un teju neiespējamas partnerības, jo tu spēj savienot nesavienojamo. Cilvēki mēdz vērsties pie tevis, jo tava sabiedrība viņiem ir patīkama. Lielākoties – tieši tavas kaislības dēļ.

– Tu redzi iespējas teju vai visur. Piemēram, ieejot kādā ēkā uzreiz ziņkārīgi novērtē tās vērtību vai uzņēmumus, kuriem tur atrodas biroji.

– “Nē” nav atbilde, kuru tu esi gatavs pieņemt. Uzņēmējs nekad nepadodas sava mērķa sasniegšanā.

– Tavs ikdienas maršruts no mājām uz biroju ir samsung planšetdatori no guļamistabas līdz dzīvojamajai istabai, kur atrodas tava darbstacija.

Pat ja tev nav visu iepriekš minēto iezīmju tieši tagad, tu tās vari attīstīt laika gaitā. Galu galā, būt uzņēmējam ir dzīvesveids, nevis darbs vai hobijs.