Kā nodokļu izmaiņas ietekmēs mazo biznesu

Latvijā viens no pēdējā gada laikā visapspriestākajiem notikumiem un tematiem noteikti ir Mikrouzņēmumu nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu izmaiņas. Līdz ar pieņemtajām izmaiņām VSA obligātajās iemaksās nākamajā gadā tiks it kā nodrošināta lielāka sociālā aizsardzība darbiniekiem.

Tomēr šeit iespējams arī otrādi darbojošs scenārijs, kur pie kombinācijas ar noteiktu skaitu darbinieku un apgrozījumu sociālās iemaksas var pat sarukt un palielināsies uzņēmumam noteiktie nodokļu izdevumi. Finanšu ministrija no savas puses argumentē, ka šo izsludināto izmaiņu galarezultātā darba ņēmēju kopējā sociālā aizsardzība tikai pieaugs, tomēr privātie uzņēmēji pauž bažas, ka paredzētās nākamā gada izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā praksē ir vairāk matemātiskas, nekā ideoloģiskas. Latvijā esošajiem mikrouzņēmumiem, kuriem ir vidēji liels apgrozījums un algoto darbinieku skaits ir aptuveni trīs un mazliet vairāk, būs jāsaskaras ar pieaugumu ikmēneša nodokļu maksājumos. Tanī pašā laikā uzņēmumi, kuriem būs mazāk par trīs darbiniekiem varētu pat iegūt pozitīvu gala efektu.

Sabiedrībā valda uzskats, ka Mikrouzņēmumu nodokļa režīms spēja palīdzēt zināmai daļai uzņēmumu iznākt no pelēkās (nodokļu nemaksāšanas) zonas un kļūt par godīgiem valsts nodokļu maksātājiem. Tāpēc tagad aktuāli paliek tas, vai minētās izmaiņas ar nodokļa režīma likvidēšanu šos pašus uzņēmumus nepiespiedīs atgriezties ēnu zonā, atsākot maksāt aplokšņu algas. Finanšu ministrijas pārstāvji atzīst, ka vēl joprojām pastāv lieli ēnu ekonomikas riski tieši mazo saimniecisko uzņēmumu darbības zonā. Tomēr viņi vienlaikus arī uzsver, ka šeit ir liela sabiedrība daļa – teju 100 tūkstoši darbinieku, kuru riski par sociālu nodrošinātību nākotnē dēļ Mikrouzņēmumu nodokļa sociālo iemaksu neveikšanas ir lieli. Finanšu ministrija norāda arī uz tādu faktu, ka līdz ar ikgadējo minimālās algas apmēra palielināšanu, ir vērojama sekojoša tendence – kad palielinās to darbinieku skaits, kuri stādā nepilnu darba slodzi, un rada aizdomas, ka darba devējs un darba ņēmējs ir noslēguši vienošanos, lai minimizētu nodokļu maksājumus un daļu algas maksātu aploksnē. Dažādi finanšu eksperti piekrīt viedoklim, ka nodokļu režīms nedrīkst tikt pārdalīts naudas izteiksmē uz kāda cita rēķina, piemēram, gadījumā, kad bizness ietaupa no darbiniekiem paredzētajiem sociālo garantiju līdzekļiem. Visprecīzāk būtu formulēt, ka šobrīd uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā ir nepieciešams vienkāršas struktūras un stabils nodokļu režīms, tas nozīmē, ka nodokļu režīmu nav veselīgi mainīt katru gadu vai katru otro gadu, nedodot iespēju uzņēmējiem veikt ilgtermiņa finanšu plānošanu. Un ja būtu nepieciešams veikt korekcijas šādos nodokļu likumos, tad tām nevajadzētu stāties spēkā ātrāk kā pēc diviem vai vēl vairāk gadiem, lai būtu pietiekami daudz laika adaptēties jaunajiem apstākļiem. (Informācija no http://www.alipro.rs/)

Nav nekāds noslēpums, ka pārlieku sarežģīta, nesaprotama un neskaidra nodokļu sistēma ir viens no faktoriem, kas veicina ēnu ekonomiku, jo šāda nodokļu sistēma regulāri tiek mainīta un radot tikai lielāku neskaidrību un neuzticēšanos valstij. Vairāki Latvijas uzņēmēji piekrīt viedoklim, ka iepriekš spēkā esošais mikrouzņēmumu režīms veicināja uzņēmēju iznākšanu no ēnas zonas un palīdzot izveidot ērtu un saprotamu regulējumu maziem uzņēmumiem. Šie uzņēmumi varēja maksāt nodokļus no uzņēmumā esošā faktiskā apgrozījuma, tas bija viegli administrējams un ērts pasākums. Uzņēmēji argumentē, ka cilvēki parasti uzsāk savas gaitas uzņēmējdarbībā, lai īstenotu sen izsapņotu sapni, kas ir ne tikai saistīts ar savām prasmēm vai hobijiem, bet ar vēlmi strādāt un maksāt nodokļus savā valstī un celt tās vārdu pasaulē. Tomēr šobrīd tik ļoti mainīgā nodokļu politika rada uzņēmējdarbībai nelabvēlīgu vidi.