Mīti par svara zaudēšanu

Kad runa ir par svara zaudēšanu, mēs bieži vien paļaujamies tikai uz informāciju, kas ir no interneta. Ziņas ir izmētātas visos sociālajos tīklos, turklāt visi, kas kaut nedaudz kaut ko nojauš par svara zaudēšanu, cenšas ieteikt pašu labāko un iespaidīgāko līdzekli šajā cīņā. Ir ļoti viegli atrast dažādus svara zaudēšanas padomus, bet noteikt, vai tā ir patiesība vai mīts ir diezgan nereāli. Tu lasi padomus, kas ir viens pret otru pilnīgā pretrunā, dažkārt arī smieklīgi un pilnīgi neticami licuadora. Izstāstīšu dažus svara zaudēšanas mītus, kuri ir pētniecības ceļā atmaskoti kā nepatiesi.

1. mīts – Jo mazāk tu sver, jo veselāks esi
Skaitlis uz svariem nedefinē tevi un ne vienmēr atspoguļo, cik veselīgs esi. Svara samazināšanas process ir kas vairāk kā samazināt skaitļus uz svariem. Ja tu ēd veselīgi un regulāri nodarbojies ar sportu, tad var rasties arī neliels svara pieaugums, jo muskuļu masa palielinās. Muskuļi ir blīvāki kā tauki un aizņem mazāk vietu organismā. Tas nozīmē, ka tu vari zaudēt taukus, bet tā vietā iegūt muskuļu pieaugums, vienlaikus saglabājot to pašu svaru.

2. mīts – Dienā drīkst apēst tikai 1200 kalorijas
Lai gan kaloriju skaitīšana ir svarīga lieta, kad mēģini nomest lieko svaru, tomēr tas nenozīmē, ka vajadzētu sevi ierobežot ar 1200 kalorijām, kas bieži vien ir tikai maģisks skaitlis. Ikvienam cilvēkam vielmaiņas līmenis ir atšķirīgs, kas nozīmē, ka arī ātrums, kādā tiek sadedzinātas kalorijas ir atšķirīgs. Cilvēkiem, kuriem ir vairāk muskuļu masa, vielmaiņa notiek ātrāk nekā cilvēkiem ar lieko svaru. Un tā kā ķermeņa svars arī katram cilvēkam svārstās, tad nepieciešamā kaloriju summa arī ir unikāla katram atsevišķi. Tas nozīmē, ka nav noteikts viens kopīgs skaitlis kaloriju, uz ko būtu jātiecas, esot diētā.

3. mīts – No ēdienkartes nepieciešams izņem konkrētas pārtikas grupas
Ogļhidrāti ir viena no galvenajām uzturvielām, kas mūsu ķermenim ir nepieciešams, lai pilnvērtīgi darbotos. Tie nodrošina organismu ar enerģiju, var samazināt risku saslimt ar kardiovaskulārām slimībām, un arī sniedz palīdzību svara kontrolēšanai. Ogļhidrāti ir daudz pārtikas produktu sastāvā, ne tikai maizē, bet arī augļos un dārzeņos. Tātad, atbrīvojoties no ogļhidrātiem, nav iespējams zaudēt svaru pilnībā. Tas, ka ierobežo sevi pārāk, vēlāk nāks atpakaļ divkārši un novedīs pie pārēšanās. Tāpēc, viena šķēle picas vai gabals kūkas nenāks par ļaunu, lai pamierinātu alkas pēc kā garda.

4. mīts – Tu vari ēst jebko, ja vien nodarbojies ar sportu
Sportojot un nodarbojoties ar dažādiem vingrinājumiem ir būtiska daļa svara zaudēšanas procesā. Taču tas ir mīts, ka tu vari sportot stundām ilgi, izsvīst visu lieko un pēc tam kārtīgi pieēsties. Tu nevari gaidīt, ka ķermenis paliks skaistāks, ja tikai nodarbosies ar sportu. Svara zudums nozīmē 75% veselīga ēšana un tikai 25% sporta vingrinājumi. Ir svarīgi domāt par fiziskām aktivitātēm, taču vēl svarīgāk ir piedomāt pie visa, ko liec mutē.

5. mīts – Viss, kas ir marķēts ar “diētisks”, “dabīgs” un “nesatur taukus” ir veselīgs
Tirdzniecības nozarē reklāma ir viens no gudrākajiem veidiem, lai pārliecinātu cilvēku iegādāties kādu preci. Kad runa ir par pārtikas produktiem, uzņēmēji bieži vien pievēršas tieši iepakošanai, kas paredzēta veselīgā dzīvesveida uzturētājiem, pat tad, ja prece nemaz nav tik veselīga. Patiesībā, pētījumos konstatēts, ka diētiskie sodas dzērieni var veicināt lielāku tauku uzkrāšanos uz vēdera daļas kā parastie dzērieni.

6. mīts – Jāēd trīs reizes dienā
Pastāv plašas diskusijas par to, cik būtu nepieciešamas ēdienreizes dienas laikā. Atbildes variē no trijām līdz pat sešām ēdienreizēm dienā. Eksperti uzskata, ka nav svarīgi, cik reizes dienā tu ēd Precios baratos, bet gan cik kalorijas patērē. Tu vari ēst daudz reizes dienā, bet neviena no tām nevar izraisīt pārēšanos. Ja iztiekot tikai ar trīs reizēm dienā, pirmajā vai otrajā reizē sajutīsi, ka maltīte bija par mazu, tad viennozīmīgi nākošajā ēdienreizē pārēdīsies divkārši. Ēdienam ir jābūt sabalansētam, lai nerodas bada un pārēšanās sajūta.